Aktuāli

11.01.2017

Veiksmīgu Jums grāmatveži šo kārtējo pārmaiņu gadu, turamies!!!

GRĀMATVEŽU ZINĀŠANAI 2017!

Kā jau Latvijā ir pieņemts steidzamā  kārtā 20.12.2016 tika atcelti visi ar Valsts Sociālām iemaksām saistītie grozījumi, kas tika pieņemti 2015.gada nogalē.

Gan Parastās uzskaites, gan Mikro uzskaites SIA NAV jāmaksā papildus sociālo nodokli un  jāpalielina bruto alga līdz minimālai noteiktai vēl visu 2017.gadu!

Mainās tik neapliekamais ienākums no 75 uz 60 EUR ar iespēju to koriģēt pie GD2017.

Mikro nodokļa likmes 2017 gadam ir  no apgrozījuma:

EUR 0,00-7 000,00                12%;

EUR 7 000,01-100 000,00     15%

______________________________

26.09.2016

Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

darba devējam –  mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam

Darba devējs, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, obligātās iemaksas (gan darba devēja, gan darba ņēmēja daļu) veic no saviem līdzekļiem par katru mikrouzņēmuma darbinieku.

Obligāto iemaksu objekts par katru mikrouzņēmuma darbinieku nav mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.

2017. gadā mēneša minimālo obligāto iemaksu objekts darba ņēmējam, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, ir trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra (2017.gadā minimālā mēneša darba alga ir 370 euro, tātad minimālo obligāto iemaksu objekts ir 277,50 euro).

Sagatavoju tabulu. lai būtu vieglāk izvērtēt jaunās izmaiņas no 2017.gada 1.janvāra un izlemt vai ir vērts saglabāt mikro nodokļu maksātāja statusu. 

Ja izvēle ir atteikties no mikro nodokļa maksātāja statusa, tad līdz 15.12.2016 ir jāiesniedz iesniegums ar atteikumu no šī statusa ar 2017.gada 1,janvāri. 

1.Tiek ieviestas obligātā VSAOI no minimālā objekta, kas 2017.g.=277.50 euro

VSAOI likme ir noteiktā standarta likme 34.09%

Tātad par 1 darbinieku 277.50euro*34.09%=94.60euro

Šī summa ir jāmaksā par katru darbinieku neatkarīgi no viņam noteiktās algas MUN.

2.Bet tiek samazināts MUN no 9% uz 5% no apgrozījuma.

260916

Secinājums:

Ja MUN darbinieks saņem pilnu algu 720 euro, tad nomaksātie nodokļi (MUN+VSAOI) caur MUN jebkurā gadījumā sastāda mazāku nodokļu slogu kā maksāt nodokļus no 720 euro parastā SIA.

Kā arī MUN algu uz rokas darbinieks saņem 720 euro, bet parastā SIA 496 euro.

MUN darbinieka pabalsti bezdarba vai slimības gadījumā tiks rēķināti no 370 EUR.

Protams Mikro uzņēmumu nodokļa maksātāja sistēma izdevīga pārsvarā ir pakalpojumu sniedzējam, kam nav preču iepirkumu, kas rada izdevumus.

Izvērtējiet šo situāciju un pieņemiet sev atbilstošu lēmumu, kā rīkoties no 01.01.2017.

1.piemērs

Mikrouzņēmuma darbinieka mēneša darba alga ir 360 euro, kas nesasniedz Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba  algu (370 euro)(2017.gadā no 370*75%=277.50 euro). Tādējādi darba devējs aprēķina obligātās iemaksas no minimālo obligāto iemaksu objekta, piemērojot darba ņēmējam un darba devējam noteikto obligāto iemaksu likmi (277.50 euro x 10,5 % + 277.50 euro x 23,59 %) = 94.60 euro. Tādējādi obligāto iemaksu apmērs, ko mikrouzņēmuma īpašnieks veic par mikrouzņēmuma darbinieku, ir 94.60 euro.

2.piemērs

Artis Melnis vienlaikus ir nodarbināts divos mikrouzņēmumos. Mikrouzņēmumā SIA “Lapa” personai ir noteikta darba alga 200 euro, savukārt mikrouzņēmumā SIA “Priede” viņa alga ir 600 euro.

Mikrouzņēmuma SIA “Lapa” īpašniekam ir jāveic obligātās iemaksas par A.Melni no minimālo obligāto iemaksu objekta (277.50 euro),

un mikrouzņēmuma SIA “Priede” īpašniekam ir jāveic no obligāto iemaksu par A.Melni no minimālo obligāto iemaksu objekta (277.50 euro).

——

Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

darba devējiem, kuri nodokļus maksā vispārējā režīmā – parasti SIA

Minimālās obligātās iemaksas veic tas darba devējs, kuru darba ņēmējs algas nodokļa grāmatiņā ir atzīmējis kā galveno ienākumu gūšanas vietu, kurā piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu un atvieglojumus.

Ja algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta nevienam darba devējam, Valsts ieņēmumu dienests vienas darba dienas laikā Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) informē to darba devēju, kurš pirmais ir iesniedzis ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu, par pienākumu veikt minimālās obligātās iemaksas.

Minimālo obligāto iemaksu objektu nepiemēro un obligātās iemaksas veic no faktiskā algotā darbā aprēķinātā ienākuma (darba algas) par šādām personām:

  • darba ņēmēju periodā, kad tas ir cita darba devēja – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja – darbinieks;
  • utt.

2017.gadā mēneša minimālo obligāto iemaksu objekts darba ņēmējam, kas nodokļus maksā vispārējā režīmā, ir trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra (2017.gadā minimālā mēneša alga ir 370 euro, tātad minimālo obligāto iemaksu objekts ir 277,50 euro).

Svarīgi tiem SIA, kam darbinieku bruto algas ir zem 370 EUR.

1.Tiek ieviestas obligātā VSAOI no minimālā objekta, kas no 01.01.2017.=277.50 euro

VSAOI likme ir noteiktā kategorijas standarta likme 34.09%

Tātad par 1 darbinieku obligātās VSAOI būs 277.50euro*34.09%=94.60euro

2. Šī summa 94.60 euro būs obligāti jāmaksā par katru darbinieku neatkarīgi no viņam noteiktās algas:

1.ja šī ir darbinieka vienīgā vai pamatdarba vieta (strādā ar nodokļu grāmatiņu);

2.kā arī ja darbinieks nestrādā nevienā mikro uzņēmumā (ja strādā, tad šo likmi maksā mikro uzņēmums).

Darbinieka pabalsti bezdarba vai slimības gadījumā tiks rēķināti no 370 EUR vai no faktiskās algas, ja tā lielāka par 370 EUR.

Izvērtējiet šo situāciju un pieņemiet sev atbilstošu lēmumu, kā rīkoties no 01.01.2017.

***** 

19.06.2016

ŠOGAD SVINAM JUBILEJU!!!

SIA AV & RV , LV40003834839, reģistrēts 19.06.2006

Valdes locekle / Galvenā grāmatvede – Raimonda Veismane

Valdes loceklis – Aigars Veismanis

Grāmatvedes: Dace Pastare un Liene Leimane

Darba laiks: 08:30-17:00

Biroja telefons: +371 22420042

ILGADĒJI UN JAUNIE SADARBĪBAS PARTNERI

no 2009.gada – jau 7 gadus kopā

jz

no 2010.gada – jau 6 gadus kopā

new-win2

no 2014.gada

no 2015.gada

 

 

 

 

****

14.06.2016

Jaunais Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums

***

09.06.2016

Izmaiņas tiesību aktos, kas stājas spēkā 2016. gadā Ar 2016. gada 1. janvāri.

 

Nodokļu administrācijai paredzētas tiesības noteikt samazināto ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu uz aprēķinu pamata un piedzīt soda naudu 100% apmērā, ja tiks konstatēts, ka nodokļu maksātājs lieto kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīci vai iekārtu ar mainītu konstrukciju vai programmu, bet nav iespējams noteikt periodu, kurā slēpts vai samazināts ar nodokļiem un nodevām apliekamais objekts, un tā apmēru. Savukārt, ja gada laikā atkārtoti (kas jau norāda uz apzinātu nodokļu maksātāja rīcību ar mērķi izvairīties no nodokļu maksāšanas) tiks konstatēta iejaukšanās iekārtas vai ierīces programmā, izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas un grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu ienākumu izmaksa, kas ir būtiski nodokļu maksātāja pārkāpumi, šis fakts tiks vērtēts kā papildus apstāklis nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanai bez brīdinājuma.

Lai izvairītos no situācijas, ka nodokļu maksātājs pārkāpumu novēršanai paredzēto laiku pēc brīdinājuma par saimnieciskās darbības apturēšanu saņemšanas izmanto aktīvu atsavināšanai, reorganizācijai, amatpersonu maiņai u.c. darbību veikšanai, kas vērstas uz izvairīšanos no atbildības, likumā Valsts ieņēmumu dienestam paredzētas tiesības vienlaikus ar brīdinājuma par saimnieciskās darbības apturēšanu izteikšanu nodokļu maksātājam noteikt aizliegumu veikt noteiktas darbības, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (piemēram pamatlīdzekļu atsavināšana) un piemērot liegumu nodokļu maksātāja reorganizācijai, likvidācijai un amatpersonu maiņai.

Ar 2016.gada 1.martu Valsts ieņēmumu dienestam paredzētas tiesības sniegt tā rīcībā esošo informāciju par fiziskās personas ienākumiem kredītinformācijas birojam nodošanai, nemainot tās saturu, kredītinformācijas lietotājam — kapitālsabiedrībai (tās filiālei), kas Latvijas Republikā ir tiesīga veikt personu kreditēšanu vai ir saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai, — šīs fiziskās personas kā iespējamā vai esošā kredītinformācijas lietotāja klienta kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai.

Ar 2016.gada 1.aprīli noteikts pienākums kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, konstatējot aizdomīgu darījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, ziņot arī Valsts ieņēmumu dienestam par tādiem personu, kuru rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgiem darījumiem, kas atbilst aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā. Ziņojumus sniedz Valsts ieņēmumu dienestam, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos, kā arī noziedzīgos nodarījumus par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par krāpšanu. Ar 2016.gada 1.jūliju Valsts ieņēmumu dienestam paredzētas tiesības piemērot nodrošinājuma līdzekli – liegumu komersanta amatpersonu maiņai, reorganizācijai, likvidācijai pirms administratīvā procesa (nodokļu revīzijas (audita)) uzsākšanas vai to uzsākot, ja pastāv riski, ka komersants varētu savu darbību pārtraukt vai mēģinātu izvairīties no atbildības. Proti, Valsts ieņēmumu dienestam noteikts pienākums informēt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru par nodokļu maksātājiem, kam plānots uzsākt nodokļu revīziju (auditu). Uzņēmumu reģistrs, saņemot šāda komersanta pieteikumu par izmaiņām komercreģistrā ierakstāmajās ziņās (amatpersonu maiņa, reorganizācija, likvidācija), informēs Valsts ieņēmumu dienestu par saņemtajiem pieteikumiem, savukārt Valsts ieņēmumu dienests vērtēs nodokļu maksātājam konstatētos riskus un nepieciešamību piemērot izpildes nodrošinājuma līdzekli.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Neapliekamais minimums

Ar 2016. gadu tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Tādējādi turpmāk visām personām tiks piemērots nevis vienāds neapliekamais minimums, bet gan tiks piemērots gada diferencētais neapliekamais minimums, kura apmērs atšķirsies atkarībā no maksātāja gūto ar nodokli 2 apliekamo ienākumu apmēra (apliekamo ienākumu kopsummā tiks ieskaitīti gan ar vispārējo likmi apliekamie ienākumi, gan arī ienākumi, kurus ar nodokli apliek pēc samazinātas likmes).

Atvieglojums par apgādībā esošām personām

Tiks sašaurināts personu loks, par kurām maksātājs ir tiesīgs piemērot atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Turpmāk paredzēts, ka nodokļa atvieglojums tiks attiecināts tikai uz nepilngadīgu bērnu un uz bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, aizbildnībā vai aizgādībā esošām personām, kā arī personām (laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu), ja minētās personas nestrādā, tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta invaliditāte, kā arī tās nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju.

Attaisnotie izdevumi

Tiks ieviesta elektroniska informācijas apmaiņa starp vispārējām, profesionālajām, augstākajām vai speciālajām izglītības iestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu. Tādējādi likuma norma paredz, ka turpmāk vienreiz gadā līdz pēctaksācijas gada 1.februārim vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādes nosūtīs Valsts ieņēmumu dienestam elektroniski informāciju par izglītojamā mācībām samaksāto summu, kā arī fiziskās personas kodu vai juridiskās personas reģistrācijas numuru, kura veikusi maksājumu par mācībām;  iespēja maksātāja attaisnotajos izdevumos iekļaut arī maksātāja izdevumus, kas radušies, veicot solidaritātes nodokļa nomaksu;  iespēja maksātāja attaisnotajos izdevumos iekļaut arī maksātāja izdevumus par interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem;  maksātāja attaisnotajos izdevumos tiks iekļautas summas, kas atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumam ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētai politiskajai partijai vai politisko partiju apvienībai un kas kopā taksācijas gada laikā nepārsniedz 213,43 eiro.

Citas izmaiņas

Ar 2016. gadu tiek vienādots iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīms attiecībā uz Latvijas rezidentu veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos vai apdrošināšanas sabiedrībās, kuras dibinātas citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī.

Mikrouzņēmuma nodoklis

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz 2016. gadā saglabāt 9% mikrouzņēmumu nodokļa likmi visam mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 000,00 eiro gadā: gan apgrozījumam līdz 7 000,00 eiro, gan apgrozījumam no 7 000,01 eiro līdz 100 000,00 eiro.

2015. gada 30.novembra grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likuma normas, kas attiecas uz nozarēm, kurās mikrouzņēmums nav tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.

Atbilstoši minētajiem grozījumiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kas līdz 2015. gada 30. aprīlim ir ieguvis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu un veic saimniecisko darbību nozarē, kas noteikta Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumos Nr. 540 “Noteikumi par nozarēm, kurās nepiemēro mikrouzņēmumu nodokļa režīmu”, ir tiesīgs saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu 2017. un 2018. gadā.

Nekustamā īpašuma nodoklis

Nodokļa bāze lauku zemei – speciālā vērtība Paredzēts no 2016. gada līdz 2025. gadam nodokļa aprēķinam izmantot divu veidu nodokļa bāzes – nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (vispārīgā gadījumā) un speciālo vērtību (lauku zemēm, kuru platība pārsniedz 3 ha).

Speciālo vērtību nodokļa aprēķinam piemēros ārpus pilsētu administratīvajām teritorijām esošajām zemes vienībām (to daļām), kuru platība pārsniedz 3 ha un kurām viens no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem ir “Lauksaimniecības zeme”, “Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu” vai “Ūdens objektu zeme”.

Speciālā vērtība pēc būtības ir lauku zemes kadastrālā vērtība ar noteiktu pieauguma ierobežojumu. Taksācijas gada speciālās vērtības pieaugums ikgadēji nepārsniegs 10% no iepriekšējam taksācijas gadam noteiktās lauku zemes speciālās vērtības.

Speciālo vērtību noteiks Valsts zemes dienests, izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par attiecīgo zemes vienību.

Izmaiņas inženierbūvju aplikšanā ar nodokli

Ar 2016. gadu nodokļa atbrīvojums vairs netiks piemērots tām likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1. panta otrās daļas 3.1 punkta “c” apakšpunktā uzskaitītajām inženierbūvēm, kuras būs iznomātas saimnieciskās darbības veikšanai.

Izmaiņas nodokļa atvieglojuma piemērošanā politiski represētām personām

Paredzēts ar 2016. gadu vairs nepiemērot likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 5. panta otrās daļas nosacījumu, ka zemei un dzīvojamai mājai vismaz piecus gadus jābūt politiski represētās personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā, lai persona varētu pretendēt uz nodokļa atvieglojumu. Lai novērstu atšķirīgas likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2. panta devītās daļas interpretācijas iespējas, to paredzēts attiecināt ne tikai uz valstij un pašvaldībām piederošu, bet arī uz valstij un pašvaldībām piekritīgu nekustamo īpašumu.

Azartspēļu nodoklis

Ar 2016. gada 1. janvāri tiek paaugstinātas azartspēļu nodokļa likmes:  ruletei (cilindriskai spēlei) – par katru ruletes rotējošai iekārtai pievienotu spēļu galdu – no 17 279,36 eiro uz 18 000 eiro;  kāršu un kauliņu spēlei – par katru galdu – no 17 279,36 eiro uz 18 000 eiro;  videospēlēm un mehāniskiem automātiem – par katra automāta katru spēles vietu – no 3141,70 eiro uz 3204 eiro.

Solidaritātes nodoklis

Ar mērķi mazināt nodokļu regresivitāti nodarbinātajiem un pašnodarbinātajiem ar augstāku ienākuma līmeni pieņemts Solidaritātes nodokļa likums. Solidaritātes nodoklis, sākot ar 2016. gadu, tiks piemērots fizisko personu ienākuma, kas kalendāra gada laikā ir pārsnieguši valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru (2016. gadā 48600 eiro, vidēji mēnesī 4050 eiro), daļai. Nodokļa likme atbilst likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajai. Nodokļa maksātājam ar šī nodokļa ieviešanu netiek uzlikti jauni pienākumi, jo nodokli, pamatojoties uz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un to objekta uzskaiti, noteiks un valsts pamatbudžetā iemaksās valsts institūcija – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Akcīzes nodoklis

2016. gada 1. janvārī tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes:  svinu nesaturošam benzīnam, dīzeļdegvielai (gāzeļļai), petrolejai, sašķidrinātai naftas gāzei (LPG) un svinu nesaturošam benzīna un etilspirta maisījumam, ja absolūtā spirta saturs gala produktā veido no 70 līdz 85 tilpumprocentiem no kopējā produkta daudzuma;  smēķējamai tabakai un tabakas lapām;  cigāriem un cigarillām (atbilstoši likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktajam akcīzes nodokļa paaugstinājuma grafikam).

2016. gada 1. martā:  tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem;  tiek ieviests akcīzes nodoklis karsējamai tabakai 62 eiro par 1000 gramiem.

2016. gada 1. jūlijā:  tiek ieviests akcīzes nodoklis elektroniskajās cigaretēs izmantojamam šķidrumam. Akcīzes nodokļa likme tiek aprēķināta, summējot likmi par 1 mililitru šķidruma – 0,01 eiro un likmi par 1 miligramu nikotīna – 0,005 eiro.  tiek paaugstināts akcīzes nodoklis cigaretēm (atbilstoši likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktajam akcīzes nodokļa paaugstinājuma grafikam).

Pievienotās vērtības nodoklis

2016.gada 1.janvārī:  PVN apgrieztā maksāšanas kārtība piemērota arī tādiem kokmateriālu veidiem kā malkai apaļkoku, pagaļu, zaru, zaru saišķu vai tamlīdzīga veidā, koksnes šķeldai un skaidām, zāģskaidām un koksnes atlikumiem, kā arī zāģskaidu un koksnes atlikumiem aglomerētu vai neaglomerētu brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā, ko paredzēts izmantot kā koksnes kurināmo;  priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojums par vieglo pasažieru automašīnu iegādi un ar tās uzturēšanu saistītām izmaksām ir 50% apmērā.

2016. gada 1. aprīlī ieviesta PVN apgrieztā maksāšanas kārtība mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem un integrālās shēmas ierīcēm.

2016. gada 1. jūlijā:  dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumam piemērojama PVN standartlikme 21% apmērā;  dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuriem iepriekšējā taksācijas gadā kopējā darījumu vērtība ir sasniegusi 100 000 eiro, bet nav nepārsniegusi 2 milj. eiro, ir tiesības piemērot īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību (tā saucamo “kases principu”) attiecībā uz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanu

Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums

Palielinātas uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes par 7,4% (ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas 2014. gadā pret 2010. gadu) un likmes noapaļotas līdz veselam eiro. Paredzētas izmaiņas uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa objektā. Turpmāk uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis būs jāmaksā arī par kravas furgonu ar vairāk nekā trīs sēdvietām un ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem. No atbrīvojuma loka būs izslēgti vieglie taksometri. Turpmāk atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas saņems tie komersanti, ārvalsts komersanta filiāle vai zemnieku saimniecība, kura lieto transportlīdzekli uz nomas līguma pamata no fiziskas personas, kas Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja.

Revīzijas joma

2016. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem”. Grozījumi “Par zvērinātiem revidentiem” paredz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām prasību informēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju par faktiem, kas ir atklāti revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un lietpratēja vai uzticības uzdevuma izpildes laikā un norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (aizdomas par amatpersonas kukuļošanu). Tāpat arī grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” paredz kārtību, kādā zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības veiks Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktās ierobežotās pārbaudes.

2016. gada 17. jūnijā stāsies spēkā Eiropas Savienības regula (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas lēmumu 2005/909/EK), kura ir tieši piemērojama ES normatīvais akts finanšu un 5 kapitāla tirgus dalībniekiem (sabiedriskas nozīmes struktūrām), to ieceltajiem zvērinātiem revidentiem un to neatkarīgajiem uzraugiem. Regula paredzēs kārtību, kādā ir jāieceļ revidents vai tā komercsabiedrībā revīzijas pakalpojuma sniegšanai, noteikts pakalpojumu saraksts, kurus revidents nedrīkstēs sniegt vienlaicīgi ar revīzijas pakalpojumu vienam un tam pašam klientam, kā arī noteikta atbildība par Regulas prasību pārkāpšanu.

Grāmatvedības joma

2016. gada 1. janvārī stāsies spēkā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, aizstājot šobrīd spēkā esošo Gada pārskatu likumu un Konsolidēto gada pārskatu likumu.

Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvā (2013/34/ES) noteiktajām visai Eiropas Savienībai vienotajām kritēriju robežvērtībām, likumā nošķirtas un definētas mikro, mazas, vidējas un lielas sabiedrības.

Likums jāpiemēro gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, sākot ar 2016. pārskata gadu (pārskatu gadu, kurš sākas 2016. gada 1. janvārī vai 2016. kalendārajā gadā).

Sabiedrībām, kuras atbilst likumā paredzētajai mikro vai mazas sabiedrības kategorijai, likums paredz mazāka informācijas daudzuma sniegšanu, nekā pašlaik, piemēram, nebūs jāsagatavo naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats, būs jāsniedz mazāk informācijas finanšu pārskata pielikumā. Savukārt visas mikro sabiedrības būs atbrīvotas no vadības ziņojuma sagatavošanas.

Likums noteiks:  gada pārskata saturu, sagatavošanas, revīzijas (pārbaudes), iesniegšanas un publiskošanas kārtību, kā arī gada pārskatā atklājamās informācijas apjomu, atvieglojumus un atbrīvojumus sadalījumā pa sabiedrību kategorijām;  konsolidācijā iesaistāmās sabiedrības, atvieglojumus un atbrīvojumus koncerna mātes sabiedrībām, kā arī konsolidētā gada pārskata sagatavošanas, revīzijas vai ierobežotās pārbaudes, apstiprināšanas, iesniegšanas un publiskošanas kārtību;  gada pārskata un par konsolidētā gada pārskata sagatavošanu, revīziju vai ierobežotā pārbaudi un par iesniegšanu atbildīgās personas.

Likums “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” – attiecināms uz Latvijas Republikā reģistrētu lielu komercsabiedrību, kura darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē Latvijā vai citās valstīs, ja tā ir liela vai sabiedriski nozīmīga komercsabiedrība un, ja tās maksājuma summa vai maksājumu virknes kopsumma līdzinās vai pārsniedz 100 000 eiro. Likuma noteikumus jāpiemēro, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2016.gada 1.janvārī vai 2016.kalendārā gada laikā.

Ministru kabineta noteikumi “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” – izstrādāti pamatojoties uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu.

Noteikumos ietverti finanšu pārskata sagatavotājiem paredzēti norādījumi un skaidrojumi attiecībā uz to, kādā veidā finanšu pārskatā uzskaitāmi, novērtējami un atspoguļojami atsevišķi saimnieciskie darījumi (piemēram, finanšu palīdzības vai atbalsta saņemšana, ziedojumu vai dāvinājumu saņemšana, būvdarbu līgumā paredzēto darbu veikšana, nomas līguma noslēgšana), precizējot ar šiem darījumiem saistīto aktīvu, saistību, ieņēmumu un izmaksu atzīšanas kārtību un informācijas sniegšanu par tiem.

Noteikumi ietver arī norādījumus un skaidrojumus attiecībā uz to, kādā veidā nosakāmas summas, kuras tiek iekļautas konkrētos bilances posteņos (piemēram, pamatlīdzekļu, krājumu, uzkrājumu, debitoru parādu uzskaites posteņos), kādā veidā atspoguļojami notikumi pēc bilances datuma, grāmatvedības politikas vai aplēšu maiņa, kādā kārtībā labojamas kļūdas.

Noteikumi būs jāpiemēro gada pārskatiem, sākot ar 2016. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2016.gada 1.janvārī vai 2016. kalendāra gada laikā).

23.12.2015

2016.GADA NODOKĻU IZMAIŅAS

* Valsts budžetā  nākamgad paredzēts finansējums minimālās darba algas celšanai – no līdzšinējiem 360 EUR to plānots paaugstināt līdz 370 EUR, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamais minimums tiks saglabāts līdzšinējo 75 EUR apmērā.

IIN nākamgad tiks saglabāts līdzšinējā 23% apmērā, savukārt nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu no līdzšinējiem 165 palielināsies līdz 175 EUR, taču šo nodokļa atvieglojumu vairs nevarēs piemērot par pilngadīgām un darbspējīgām personām, kas nestudē. (apgādībā nevarēs būt vairs laulātie un vecāki)

Nākamgad obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem, tāpat, kā 2015.gadā, būs jāveic 34,09% apmērā no darba ienākumiem, no kuriem 23,59% veiks darba devējs, un 10,50% – darba ņēmējs.

Savukārt darba ņēmējiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) nākamajā gadā VSAOI likme būs 28,75%, kur darba devējs maksās 19,90% un 8,85% (2015. gadā – 20,16% un 8,96%).

Tiem darba ņēmējiem, kuri saņem izdienas pensijas vai cilvēkiem ar invaliditāti – valsts speciālās pensijas saņēmējiem, 2016.gadā iemaksu likme būs 31,08%, kur darba devējs maksās 21,51%, bet darba ņēmējs – 9,57%  (2015. gadā – 21,79% un 9,57%)

VSAOI iemaksu likme pašnodarbinātajam 2016.gadā noteikta 30,58% apmērā no obligāto iemaksu objekta.

2016.gadā uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (UVRN) apmērs, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, paliks nemainīgs – 0,36 EUR.

 

***

PVN >Aizstāt 100.panta otrajā daļā skaitli “20” ar skaitli “50”.

,,(11) No valsts budžeta maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis pilnībā nav atskaitāma nodokļa summa par:

1) tādas vieglās pasažieru automašīnas iegādi, nomu un importu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas un kuras vērtība pārsniedz uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošajos normatīvajos aktos noteikto reprezentatīvā vieglā automobiļa vērtību;

2) izmaksām, kas saistītas ar šīs daļas 1.punktā minētās automašīnas uzturēšanu (tajā skaitā izmaksām par šādas automašīnas remontu un degvielas iegādi).

(2) No valsts budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 20 procenti no nodokļa par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas un kura nav šā panta 1.1 daļas 1.punktā minētā automašīna, kā arī ar šādas automašīnas uzturēšanu saistītās izmaksas, tai skaitā izmaksas par automašīnas remontu un degvielas iegādi.”

Tāpat, lai cīnītos ar krāpšanu nodokļu jomā, no nākamā gada vieglajiem taksometriem būs jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, kā arī ievērojami lielāks ceļa nodoklis būs jāmaksā par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 12 tonnām.

Savukārt, lai novērstu krāpšanos PVN nomaksā,  Saeima atbalstījusi  priekšlikumu ieviest PVN apgrieztās maksāšanas kārtību par mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem un integrālās shēmas ierīču piegādēm. Tāpat nodokļa reversā maksāšanas kārtība attieksies uz vairākiem kokmateriālu veidiem, ko paredzēts izmantot kā koksnes kurināmo.

***

Atgādinām, ka par MUN 2016.gadā nekas nemainās – maksātāju var kļūt:

  • individuālais komersants;
  • individuālais uzņēmums;
  • zemnieka vai zvejnieka saimniecība;
  • fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs;
  • sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA).

Lai varētu maksāt MUN, mikrouzņēmumam ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

  • SIA dalībnieki ir fiziskās personas,
  • apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro,
  • darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne lielāks par 5 darbiniekiem. Darbinieku skaitā neiekļauj prombūtnē esošus vai no darba atstādinātus darbiniekus,
  • SIA valdes locekļi ir tikai mikrouzņēmuma darbinieki, t.i. valdes loceklis ir mikrouzņēmuma īpašnieks vai persona, ar kuru noslēgts darba līgums.

Gadījumos, ja fiziskā persona ir dalībnieks vairākās SIA, tad tikai vienai no šīm SIA ir tiesības izvēlēties maksāt MUN. Savukārt, ja fiziskā persona ir SIA dalībnieks un zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks vai individuālais komersants, vai ir reģistrēts VID kā saimnieciskās darbības veicējs, tad tiesības izvēlēties maksāt MUN tikai vienai no šīm saimnieciskās darbības formām.

Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt MUN tikai gadījumos, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums attiecīgajā mikrouzņēmumā nepārsniedz 720 EUR mēnesī.

Savukārt tie uzņēmumi vai fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji, kuri savu saimniecisko darbību reģistrē pirmo reizi, MUN maksātāja statusu var iegūt vienlaikus ar reģistrāciju LR Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā, piesakoties MUN maksātāja statusa iegūšanai.

Visiem strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem, no 2017.gada tiks noteikts obligātās valsts sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas no minimālās mēneša darba algas.

________________________________________

13.11.2015  >>>>>Jaunais Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums  ir publicēts Latvijas Vēstnesī 12.11.2015, bet vēl nav stājies spēkā, izskatās vieglāk saprotams. Likumā ir skaidrāk  definēts uzņēmuma veids ( mikro, mazs, vidējs vai liels) un attiecīgajam veidam iesniedzamo pārskata pielikumi:

“II nodaļa Sabiedrību un koncernu iedalījums

5.pants. Sabiedrību kategorijas

(1) Piemērojot šo likumu, sabiedrības atkarībā no turpmāk noteiktajām kritēriju robežvērtībām iedala šādās kategorijās:

1) mikrosabiedrība; 2) maza sabiedrība; 3) vidēja sabiedrība; 4) liela sabiedrība.
(2) Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām:
1) bilances kopsumma — 350 000 euro;
2) neto apgrozījums — 700 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10.
(3) Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām:
1) bilances kopsumma — 4 000 000 euro;
2) neto apgrozījums — 8 000 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50.
(4) Vidēja sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura nav maza sabiedrība un kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām:
1) bilances kopsumma — 20 000 000 euro;
2) neto apgrozījums — 40 000 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.
(5) Liela sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim šā panta ceturtajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām.
(6) Ja sabiedrība divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) bilances datumā pārsniedz divas no šā panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām, tā zaudē tiesības piemērot šajā likumā noteiktos atvieglojumus vai atbrīvojumus, kas paredzēti attiecīgajai sabiedrību kategorijai.
Ja sabiedrība divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) nepārsniedz divas no šā panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām, tā iegūst tiesības piemērot šajā likumā noteiktos atvieglojumus vai atbrīvojumus, kas paredzēti attiecīgajai sabiedrību kategorijai. Jaunizveidota sabiedrība un individuālais uzņēmums, zemnieka un zvejnieka saimniecība, kas pārskata gadā kļūst par šā likuma subjektu, ir tiesīga piemērot minētos atvieglojumus vai atbrīvojumus pirmajā pārskata gadā, ja bilances datumā tā nepārsniedz divas no šā panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā attiecīgajai sabiedrības kategorijai minēto kritēriju robežvērtībām.”

Ir iekļauta arī jaunā vienkāršotā gada pārskatu pārbaude:

“XV nodaļa Gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīzija (pārbaude) vai ierobežotā pārbaude

91.pants. Gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīzija (pārbaude)

(1) Šā likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktā minētas sabiedrības sagatavoto gada pārskatu, ja tā ir vidēja vai liela sabiedrība vai ja tās pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, kā arī koncerna mātes sabiedrības sagatavoto konsolidēto gada pārskatu revidē (pārbauda) un par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem revidenta ziņojumu sniedz zvērināts revidents (vairāki zvērināti revidenti) vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (turpmāk — zvērināts revidents) atbilstoši likumam “Par zvērinātiem revidentiem“.

(2) Šā likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktā minētas mazas sabiedrības sagatavoto gada pārskatu zvērināts revidents revidē (pārbauda) un sniedz revidenta ziņojumu par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem tikai šādos gadījumos:
1) ja šīs sabiedrības rādītāji divus gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā), bet jaunizveidotai sabiedrībai — pirmā pārskata gada bilances datumā pārsniedz divas no trim šajā punktā minēto kritēriju robežvērtībām: a) bilances kopsumma — 800 000 euro,
b) neto apgrozījums — 1 600 000 euro,
c) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50;
2) ja šī sabiedrība ir koncerna mātes sabiedrība — neatkarīgi no tā, vai uz to attiecas vai neattiecas šā likuma 64.65.66. vai 67.pantā minētais atbrīvojums no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu;
3) ja šī sabiedrība ir publiskas personas kapitālsabiedrība, tās meitas sabiedrība vai publiski privātā kapitālsabiedrība Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;
4) ja šī sabiedrība, piemērojot šā likuma 13.panta piektās daļas 2.punktu, attiecīgus finanšu pārskata posteņus ir atzinusi, novērtējusi un norādījusi finanšu pārskatā saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

(3) Gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzija (pārbaude) ietver arī grāmatvedības pārbaudi, lai noskaidrotu, vai tā atbilst grāmatvedību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām. Gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzijā (pārbaudē) arī noskaidro, vai ir ievērotas gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

 

92.pants. Gada pārskata ierobežotā pārbaude

(1) Gada pārskata ierobežotā pārbaude ir pārbaudes uzdevums, kas veicams atbilstoši likumam “Par zvērinātiem revidentiem” attiecībā uz finanšu pārskatā norādītajiem datiem un iekļauto informāciju, tajā skaitā uzņēmumu ienākuma nodokļa summu atbilstību.

(2) Šā likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktā minētas mazas sabiedrības gada pārskata ierobežoto pārbaudi veic un revidenta pārbaudes ziņojumu sniedz zvērināts revidents atbilstoši likumam “Par zvērinātiem revidentiem“, ja šī mazā sabiedrība atbilst abiem šādiem nosacījumiem:
1) uz šo mazo sabiedrību neattiecas šā likuma 91.panta otrās daļas nosacījumi, saskaņā ar kuriem gada pārskats pakļaujams zvērināta revidenta revīzijai (pārbaudei);
2) šīs mazās sabiedrības rādītāji bilances datumā divus gadus pēc kārtas pārsniedz divas no šādām robežvērtībām:
a) bilances kopsumma — 400 000 euro,
b) neto apgrozījums — 800 000 euro,
c) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 25.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā maza sabiedrība sava gada pārskata pārbaudei ir tiesīga izvēlēties vai nu ierobežotu pārbaudi, vai arī šā likuma 91.pantā noteikto zvērināta revidenta revīziju (pārbaudi), lai saņemtu zvērināta revidenta ziņojumu par veiktās revīzijas (pārbaudes) rezultātiem.”

 ——————————————-

11.11.2015

13.04.2015

Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamie gada pārskati, dokumenti un to iesniegšanas termiņi par 2014.pārskata gadu apkopoti zemāk izvietotajā tabulā: 1. Sabiedrības, kuras divus gadus pēc kārtas (jaunizveidota sabiedrība – pirmajā pārskata gadā) nepārsniedz divus noGada pārskatu likuma 54.panta 2.daļā noteiktajiem kritērijiem:

  • bilances kopsumma –  400 000 EUR;
  • neto apgrozījums –  800 000 EUR;
  • pārskata gada vidējais darbinieku skaits – 25.
Reglamentējošie normatīvie akti
VID iesniedzamie dokumenti
Gada pārskata pārbaude
Gada pārskata iesniegšanas termiņi
1. Gada pārskats:
1.1. finanšu pārskats:
  • bilance;
  • peļņas vai zaudējumu aprēķins;
  • saīsināts pielikums;
1.2. apliecināts akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu un sabiedrības valdes parakstīts paskaidrojums par likuma 54.panta 2., 4. un 5.daļas noteikumu izpildi.
2. Paskaidrojums vai akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par to, kad gada pārskats apstiprināts.
Kapitālsabiedrībām – akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par gada pārskata apstiprināšanu.
Saskaņā arKomerclikuma 176.panta 1.daļu:
  • sabiedrības gada pārskatu pārbauda un atzinumu par to sniedz dalībnieku sapulcē ievēlēts zvērināts revidents, ja to paredz likums;
  • citos gadījumos gada pārskatu pārbauda un atzinumu par to sniedz revidents, ja to paredz statūti vai dalībnieku sapulces lēmums.
Ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā 4 mēnešus pēc pārskata gada beigām (līdz 30.aprīlim ieskaitot).
 
2. Sabiedrības, kuras nepārsniedz divus no Gada pārskatu likuma 54.panta 2.daļā noteiktajiem kritērijiem, bet iepriekšējā pārskata gadā pārsniedza minētos kritērijus:
  • bilances kopsumma –  400 000 EUR;
  • neto apgrozījums – 800 000  EUR;
  • pārskata gada vidējais darbinieku skaits – 25.
Reglamentējošie normatīvie akti
VID iesniedzamie dokumenti
Gada pārskata pārbaude
Gada pārskata iesniegšanas termiņi
1. Gada pārskats:
1.1. finanšu pārskats:
  • bilance;
  • peļņas vai zaudējumu aprēķins;
  • pašu kapitāla izmaiņu pārskats;
  • naudas plūsmas pārskats;
  • pielikums;
1.2. vadības ziņojums par sabiedrības attīstību pārskata gadā
2. Paskaidrojums vai akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par to, kad gada pārskats apstiprināts.
Kapitālsabiedrībām – akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par gada pārskata apstiprināšanu.
Sabiedrības gada pārskatu pārbauda un atzinumu par to sniedz dalībnieku sapulcē ievēlēts zvērināts revidents, ja to paredz likums.
Citos gadījumos gada pārskatu pārbauda un atzinumu par to sniedz revidents, ja to paredz statūti vai dalībnieku sapulces lēmums.
Ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā 4 mēnešus pēc pārskata gada beigām (līdz 30.aprīlim ieskaitot).
3. Sabiedrības, kuras kārtējā un iepriekšējā pārskata gadā (jaunizveidota sabiedrība – pirmajā pārskata gadā) nepārsniedzdivus no Gada pārskatu likuma 54.1panta 2.daļā noteiktajiem kritērijiem:
  • bilances kopsumma –  50 000 EUR;
  • neto apgrozījums – 100 000 EUR;
  • pārskata gada vidējais darbinieku skaits – 5.
Reglamentējošie normatīvie akti
VID iesniedzamie dokumenti
Gada pārskata pārbaude
Gada pārskata iesniegšanas termiņi
1. Gada pārskats:
1.1. finanšu pārskats:
  • saīsināta bilance likuma 54.2pantā norādītajā kārtībā;
  • peļņas vai zaudējumu aprēķins;
  • bilances piezīmes, saskaņā ar likuma 54.3pantā minēto informāciju;
1.2. apliecināts akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu un sabiedrības valdes parakstīts paskaidrojums par likuma 54.1panta 2., 3., 4. un 5. daļas noteikumu izpildi.
2. Paskaidrojums vai akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par to, kad gada pārskats apstiprināts
Kapitālsabiedrībām – akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par gada pārskata apstiprināšanu.
Saskaņā arKomerclikuma 176.panta 1.daļu:
  • sabiedrības gada pārskatu pārbauda un atzinumu par to sniedz dalībnieku sapulcē ievēlēts zvērināts revidents, ja to paredz likums;
  • citos gadījumos gada pārskatu pārbauda un atzinumu par to sniedz revidents, ja to paredz statūti vai dalībnieku sapulces lēmums.
 
Ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā 4 mēnešus pēc pārskata gada beigām (līdz 30.aprīlim ieskaitot).
4. Sabiedrības, kuras pārsniedz divus no Gada pārskatu likuma 54.panta 2.daļā noteiktajiem kritērijiem, bet nepārsniedz24.pantā 2.daļā noteiktos kritērijus:
  • bilances kopsumma – 1 400 000 EUR;
  • neto apgrozījums – 3 400 000 EUR;
  • pārskata gada vidējais darbinieku skaits – 250.
Reglamentējošie normatīvie akti
VID iesniedzamie dokumenti
Gada pārskata pārbaude
Gada pārskata iesniegšanas termiņi
1. Gada pārskats:
1.1. finanšu pārskats:
  • bilance;
  • peļņas vai zaudējumu aprēķins;
  • pašu kapitāla izmaiņu pārskats;
  • naudas plūsmas pārskats;
  • pielikums;
1.2. vadības ziņojums par sabiedrības attīstību pārskata gadā.
2. Paskaidrojums vai akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par to, kad gada pārskats apstiprināts.
Kapitālsabiedrībām – akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par gada pārskata apstiprināšanu.
3. Zvērināta revidenta ziņojuma noraksts (iesniedz – kapitālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Latvijā reģistrētas Eiropas kooperatīvās sabiedrības un Eiropas komercsabiedrības).
Pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.
Ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā 4 mēnešus pēc pārskata gada beigām (līdz 30.aprīlim ieskaitot).

5. Sabiedrības, kuras pārsniedz divus no Gada pārskatu likuma 24.panta 2.daļā noteiktajiem kritērijiem un koncerna mātes sabiedrība.

Reglamentējošie normatīvie akti
VID iesniedzamie dokumenti
Gada pārskata pārbaude
Gada pārskata iesniegšanas termiņi
1. Gada pārskats:
1.1. finanšu pārskats:
  • bilance;
  • peļņas vai zaudējumu aprēķins;
  • pašu kapitāla izmaiņu pārskats;
  • naudas plūsmas pārskats;
  • pielikums;
1.2. vadības ziņojums par sabiedrības attīstību pārskata gadā.
2. Paskaidrojums vai akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par to, kad gada pārskats apstiprināts.
Kapitālsabiedrībām – akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izraksts ar lēmumu par gada pārskata apstiprināšanu.
3. Zvērināta revidenta ziņojuma noraksts (iesniedz – kapitālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Latvijā reģistrētas Eiropas kooperatīvās sabiedrības un Eiropas komercsabiedrības).
Pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.
Ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā 7 mēnešus pēc pārskata gada beigām (līdz 31.jūlijam ieskaitot).
————————————————-
29.12.2014
AKTUĀLI!!!
NODOKĻU IZMAIŅAS  2015!
1. minimālā mēneša darba alga būs 360 EUR. Minimālā stundas tarifa likme būs 2,166 EUR, pusaudžiem un cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme būs 2,477, MK noteikumos Nr.665 Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi
2. IIN pakāpenisku samazināšanu paredz likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli Pārejas noteikumi. Saskaņā ar Pārejas noteikumu 90.punktu nodokļa likme ir 2015.taksācijas gadā — 23 procenti, un šo likmi piemēro, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2015.taksācijas gadu.

3. Ar 01.01.2015. Rīgas dome un Ventspils pilsētas dome slēgs minētos IIN  kontus un visi IIN maksājumi būs jāveic tikai Valsts kases IIN sadales kontā, norādot šādus rekvizītus:

Saņēmējs Reģistrācijas kods BIC kods Konta numurs Nosaukums
Valsts kase 90000050138 TRELLV22 LV91TREL1060000110000 Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma

Minētās izmaiņas nosaka 03.11.2014. pieņemtie grozījumi MK noteikumos Nr.899 Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodoklinormu piemērošanas kārtība. Sākot ar 01.01.2015., Valsts kases IIN sadales kontā ir jāiemaksā arī tie IIN maksājumi, kas saskaņā ar iepriekš pieņemtajiem VID lēmumiem vēl šogad maksājami Rīgas domes vai Ventspils pilsētas domes norēķinu kontos.

4. 2015.gadā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) tiks saglabāta iepriekšējā apmērā, t.i., 0,36 EUR mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības. To paredz otrdien, 9.decembrī, Ministru kabineta sēdē izskatītais MK noteikumu projekts Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2015.gadā, kas nosaka URVN apmēru, maksāšanas kārtību, darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2015.gadā.
5. Neapliekamais minimums saglabājas esošais 75 EUR un atvieglojums par apgādājamo arī paliek nemainīgs 165 EUR.
Lai laimīgs, veselīgs un panākumiem bagāts Jaunais 2015.Gads!
—————————————————————————————
30.07.2014
ALGU NODOKĻU GRĀMATIŅAS
Kā vienmēr mūsu valstī kāds kaut ko cenšas izdarīt, lai atvieglotu darbu, bet galu galā nekas nav līdz
galam izdarīts un sakārtots.
To varam redzēt ar šo algu nodokļu grāmatiņu it kā sistēmas sakārtošanu, kas cilvēkus ir iedzinusi izmisumā.
Kā parasts cilvēks, kas ikdienā nestrādā ar datoru ir spējīgs veikt izmaiņas savas grāmatiņas datos?
Lielākai daļai pat nav internetbankas!!!!!
VID atkal ir kārtējā iespēja dabūt cilvēkus uz savām telpām, jo viņiem tagad ir jāiet un jāsēž tur un
jālūdzas, lai kāds viņu vietā šos datus sakārto. Pilnīgs ārprāts!
Mēs kā grāmatveži šajā situācijā esam bezspēcīgi, jo mums nav iespēju šiem cilvēkiem palīdzēt,
tas ir atstāts viņu pašu un VID ziņā.
Lielākā daļa darbinieku pat nesaprot, kas VID Instrukcijā parādīts, saits uz instrukciju:
https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=6867&hl=1

jaunais VID tālrunis:

VID informatīvais tālrunis

Lai veiksmīga darba diena!
_________________________
22.11.2013
EIRO UZSKAITES UN ATSPOGUĻOŠANAS POSMI TIRDZNIECĪBĀ UN AR KASES APARĀTIEM
01.10. – 31.12.2013.
  • EKA čekā gala summai jābūt divās valūtās — latos un eiro  GT rādītāji — latos
  • Saņemtā nauda – latos, izsniegtā – tikai latos
  • Norēķinu dokumentos ar fiziskām personām gala summai jābūt divās valūtās — latos un eiro
  • Cenām tirdzniecības vietās, reklāmas bukletos, biļetēs, dāvanu kartēs jābūt divās valūtās — latos un eiro
  • Jāplāno pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem, ņemot vērā skaidrās naudas pieplūdumu neilgi pirms eiro ieviešanas dienas un pēc tās
No 10.12.2013.
  • Eiro sākumkomplektu iegāde: iedzīvotājiem — EUR 14,23 uzņēmumiem — EUR 200
01.01.2014.
  • EIRO DIENA!
  • Visiem grāmatvedības datu atlikumiem jābūt konvertētiem eiro
No 01.01.2014.
  • Grāmatvedības uzskaite jāsāk kārtot eiro
01.01. – 14.01.2014.
  • Vienlaicīgās apgrozības periods
  • Tirdzniecības vietās norēķināties var latos un eiro, bet atlikums tiek izdots tikai eiro
  • EKA čekā gala summai jābūt divās valūtās — eiro un latos
  • GT rādītāji — eiro
  • Saņemtā nauda — latos un eiro, izsniegtā — tikai eiro
01.01. – 31.03.2014.
  • Skaidras naudas nomaiņa bez maksas Latvijas Pasta nodaļās 302 apdzīvotās vietās, kur nav komercbanku filiāļu
15.01. – 30.06.2014.
  • EKA čekā gala summai jābūt divās valūtās — eiro un latos
  • GT rādītāji — eiro
  • Saņemtā nauda — tikai eiro, izsniegtā — tikai eiro
30.04.2014.
  • 2013. gada pārskats jāsagatavo latos
01.01. – 30.06.2014.
  • Cenām tirdzniecības vietās, reklāmas bukletos, biļetēs, dāvanu kartēs jābūt divās valūtās — eiro un latos
  • Norēķinu dokumentos ar fiziskām personām gala summai jābūt divās valūtās — latos un eiro
  • Komercbankās skaidrās naudas nomaiņa bez maksas
No 01.07.2014.
  • EKA čekā gala summa var būt tikai vienā valūtā — eiro
  • GT rādītāji — eiro
  • Saņemtā nauda — tikai eiro, izsniegtā — tikai eiro
  • Cenas var uzrādīt tikai eiro
  • Norēķinu dokumentos ar fiziskām personām gala summas var būt tikai eiro
  • Latvijas Bankas filiālēs Rīgā, Daugavpilī un Liepājā bez komisijas maksas latus varēs apmainīt pret eiro
  • Kapitālsabiedrība, kuras statūtos pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtība izteikta latos, 30 mēnešu laikā no eiro ieviešanasdienas piesaka komercreģistra iestādē statūtu grozījumus, kas paredz pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības izteikšanu eiro, un iesniedz tai dokumentu, kurā ietverta informācija par dalībniekiem piederošajām daļām
______________________________
14.11.2013
Atsauce no http://www.ifinanses.lv/lat/aktuali?doc=4895
,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
Nodokļu likmes
IIN likme 2014. gadā saglabāsies 24% līmenī, 2015. gadā – 23%, bet 2016. gadā – 22%. VSAOI darba devēja likme 2014. gadā būs 23,59%, bet darbinieka daļa – 10,50% (kopā 34,09%).
No 01.01.2016. tiks izslēgta iespēja maksāt fiksēto IIN (5% ienākumam līdz Ls 10 000; 7% virs Ls 10 000). Sākot ar 01.01.2014., jauni fiksētā IIN maksātāji vairs netiks reģistrēti.
„Minimālais” IIN
Attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem (tajā skaitā arī MUN maksātājiem) tiks noteikts minimālais gada IIN EUR 50 apmērā. Tādējādi saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem pārskata gadā nav apgrozījuma vai aprēķinātā IIN apmērs ir mazāks par EUR 50, būs pienākums EUR 50 iemaksāt valsts budžetā 15 dienu laikā pēc gada deklarācijas iesniegšanas. Minētais regulējums neattieksies uz tādiem nodokļa maksātājiem, kuri taksācijas gadā būs veikuši IIN vai VSAOI iemaksas par darbiniekiem vai par sevi kā pašnodarbinātu personu.
Algas nodoklis valdes locekļiem
Algas nodoklis būs jāmaksā no valdes locekļa ienākuma (vismaz vienas minimālās algas apmērā mēnesī), ja:
    • pirmstaksācijas gadā kapitālsabiedrības apgrozījums pārsniedz 12 minimālo mēnešalgu apmēra reizinājumu ar koeficientu 3,3 (2014. gadā – Ls 8 910 (EUR 12 678)), un
    • kapitālsabiedrībai pirmstaksācijas gadā nav neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās mēnešalgas apmērā visos pirmstaksācijas gada mēnešos, un
    • taksācijas gadā kapitālsabiedrībai ir apgrozījums.
Minētā norma netiks piemērota, ja valdes loceklis mēnesī gūs atlīdzību vismaz piecu minimālo mēneša algu apmērā citā kapitālsabiedrībā, ja abas kapitālsabiedrības ir vienas uzņēmumu grupas dalībnieki UIN likuma izpratnē.
Izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā
  1. MUN papildlikmi 2% par katru darbinieku apmērā nepiemēros, ja darbinieku skaits taksācijas gadā būs lielāks par pieciem cilvēkiem, bet salīdzinoši ar pirmstaksācijas gadu darbinieku skaits palielināsies par vienu vai diviem cilvēkiem (ņems vērā tikai tos darbiniekus, kuri nodarbināti vismaz sešus mēnešus).
  2. Šobrīd MUN likumā noteikto MUN papildlikmi 20% apmērā nepiemēros Ls 70 000 apgrozījuma pārsnieguma daļai, ja taksācijas gadā apgrozījums pieauga ne vairāk kā par 30%, salīdzinot ar pirmstaksācijas gadu.
  3. Sākot   ar  01.01.2015.,   ja   mikrouzņēmuma   apgrozījums  kalendārajā  gadā  pārsniegs EUR 7 000 (līdz EUR 7 000 gada apgrozījumam paliks 9% likme), pārsnieguma daļai mikrouzņēmuma nodokļa likme būs:
    • 2015. taksācijas gadā – 11%,
    • 2016. taksācijas gadā – 13%,
    • sākot ar 2017. gada 1. janvāri – 15%.
  4. Plānots ieviest papildu pienākumu informēt VID par darbinieku nostrādātajām stundām mikrouzņēmumā.”

______________________________

15.10.2013

Ar 1. oktobri sācies kārtējais posms eiro ieviešamas procesā – cenu paralēlās atspoguļošanas periods. Vēršu Jūsu uzmanību, ka prasība uzrādīt darījuma kopsummas divās valūtās — latos un eiro, attiecas tikai uz attaisnojuma dokumentiem, kas tiek izsniegti fiziskām personāmEuro ieviešanas kārtības likums” 13.panta 2.daļa un MK noteikumi Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 7.6 punkts.”

________________________________

03.10.2013

Liela problēma patreiz sāk veidoties Mazumtirdzniecības veikaliem, kur lielākā daļa norēķinu notiek skaidrā naudā. Gatavojoties pārejai uz euro 01.01.2014, viņi ir spiesti iegādāties euro paku, lai no 01.01.2014 saviem pircējiem atlikumu no samaksas par pirkumu latos izdotu tikai euro. Tas nozīmē, ka decembrī šie mazumtirgotāji ir spiesti samaksāt latus par euro pakas iegādi AVANSĀ par ieņēmumiem, kuri tiks saņemti tikai pēc 01.01.2014. Patreiz izskan informācija, ka mazumtirgotāji, kuriem nebūs brīvi naudas līdzekļi, un kuri nevarēs iegādāties šīs euro pakas – nevarēs ieguldīt papildus līdzekļus, janvārī savus veikalus taisīs ciet, līdz brīdim, kad 15.01.2014 pircējiem būs jāsāk pašiem skaidrā naudā norēķināties tikai euro.

Viens no risinājumiem, kā daļēji iziet no situācijas, ir pieslēgt bankas terminālu un izlikt informāciju, ka no 01.01.2014 norēķināties veikalā varēs tikai ar bankas norēķinu kartēm. Tikmēr mazumtirgotājs var sakrāt euro bankas kontā no karšu norēķiniem un izņemt tos no bankas, lai  būtu ar ko nodrošināt maiņai skaidro naudu euro.

Tiem mazumtirgotāji, kuri var atļauties iegādāties, šo Euro paku, ir atkal citas problēmas priekšā. Kā noteikt, cik daudz šos euro vajag? Pircējs var atnākt ar 100 LVL un nopirkt pirkumu 0.10 santīmu apmērā, tas nozīmē, ka pārdevējam ir pienākums izdot 99.90 euro! Šādā veidā mazumtirgotāji strādās arī kā valūtas maiņas punkti pircējiem, kas norēķināsies skaidrā naudā un gribēs samainīt savā makā atlikušos latus uz euro.

Atsauce no http://www.tilde.lv/eiro-padomi/kalendars

EUROKALENDĀRS – noderīga informācija

15.07.2013.
  • Jābūt publicētam EP maiņas kursam
No 15.07.2013.
  • Jāsāk konvertēt cenas uz eiro
  • Jāizveido cenu zīmes divās valūtās
  • Ieteicams sākt IT un grāmatvedības sistēmu pielāgošanu
  • Kapitālsabiedrības dibinātājiem ir tiesības kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentos pamatkapitālu un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtību izteikt eiro ekvivalentā
01.10.2013.
  • Kapitālsabiedrības dibinātājiem ir tiesības kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentos pamatkapitālu un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtību izteikt eiro ekvivalentā
  • Sākas cenu paralēlās atspoguļošanas periods — EKA jābūt pārprogrammētiem atbilstoši prasībām
01.10. – 31.12.2013.
  • EKA čekā gala summai jābūt divās valūtās — latos un eiro  GT rādītāji — latos
  • Saņemtā nauda – latos, izsniegtā – tikai latos
  • Norēķinu dokumentos ar fiziskām personām gala summai jābūt divās valūtās — latos un eiro
  • Cenām tirdzniecības vietās, reklāmas bukletos, biļetēs, dāvanu kartēs jābūt divās valūtās — latos un eiro
  • Jāplāno pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem, ņemot vērā skaidrās naudas pieplūdumu neilgi pirms eiro ieviešanas dienas un pēc tās
No 10.12.2013.
  • Eiro sākumkomplektu iegāde: iedzīvotājiem — EUR 14,23 uzņēmumiem — EUR 200
01.01.2014.
  • EIRO DIENA!
  • Visiem grāmatvedības datu atlikumiem jābūt konvertētiem eiro
No 01.01.2014.
  • Grāmatvedības uzskaite jāsāk kārtot eiro
01.01. – 14.01.2014.
  • Vienlaicīgās apgrozības periods
  • Tirdzniecības vietās norēķināties var latos un eiro, bet atlikums tiek izdots tikai eiro
  • EKA čekā gala summai jābūt divās valūtās — eiro un latos
  • GT rādītāji — eiro
  • Saņemtā nauda — latos un eiro, izsniegtā — tikai eiro
01.01. – 31.03.2014.
  • Skaidras naudas nomaiņa bez maksas Latvijas Pasta nodaļās 302 apdzīvotās vietās, kur nav komercbanku filiāļu
15.01. – 30.06.2014.
  • EKA čekā gala summai jābūt divās valūtās — eiro un latos
  • GT rādītāji — eiro
  • Saņemtā nauda — tikai eiro, izsniegtā — tikai eiro
30.04.2014.
  • 2013. gada pārskats jāsagatavo latos
01.01. – 30.06.2014.
  • Cenām tirdzniecības vietās, reklāmas bukletos, biļetēs, dāvanu kartēs jābūt divās valūtās — eiro un latos
  • Norēķinu dokumentos ar fiziskām personām gala summai jābūt divās valūtās — latos un eiro
  • Komercbankās skaidrās naudas nomaiņa bez maksas
No 01.07.2014.
  • EKA čekā gala summa var būt tikai vienā valūtā — eiro
  • GT rādītāji — eiro
  • Saņemtā nauda — tikai eiro, izsniegtā — tikai eiro
  • Cenas var uzrādīt tikai eiro
  • Norēķinu dokumentos ar fiziskām personām gala summas var būt tikai eiro
  • Latvijas Bankas filiālēs Rīgā, Daugavpilī un Liepājā bez komisijas maksas latus varēs apmainīt pret eiro
  • Kapitālsabiedrība, kuras statūtos pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtība izteikta latos, 30 mēnešu laikā no eiro ieviešanasdienas piesaka komercreģistra iestādē statūtu grozījumus, kas paredz pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības izteikšanu eiro, un iesniedz tai dokumentu, kurā ietverta informācija par dalībniekiem piederošajām daļām

*************************************

19.09.2013

Elektroniksā kases aparāta čeka paraugs – kādam tam jāizskatās sākot ar 01.10.2013,

 ja kases aparāts neietilpst kategorijā, kurus nevar pārprogrammēt.

********************************

11.09.2013

EUR ieviešana praksē un grāmatvedībā:

1.    Ar 01.10.2013 pirmā uzmanība tiek vērsta uz fizisko personu informēšanu par LVL pāreju uz EUR, līdz ar to visos maksājumu dokumentos, kas tiek doti fiziskai personai ir obligāts nosacījums – norādīt apmaksas sumu EUR. Maksājumu dokumenti uz kuriem tas attiecas – rēķini, kvītis, biļetes, kases čeki, izdevumu orderi. Ja šo informāciju nav iespējams uzrādīt kases čekā, tad pēc fiziskās personas pieprasījuma, tā uzrakstāma ar roku.

(Atsauce: Š.g. 9.augustā spēkā stājas grozījumi MK noteikumos Nr.282 Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība, nosakot kārtību, kādā paralēlās preču un pakalpojumu cenu atspoguļošanas periodā (no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 30.jūnijam) kases čekos un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētās kvītīs darījuma kopsummu norāda latos un eiro.)

Attiecībā uz juridiskām personām apmaksas dokumenta summas uzrādīšana EUR līdz  01.01.2014 nav obligāta.

2.  Uz EUR pamazām jāsāk pārslēgt Darba līgumi ar darbiniekiem, saskaņā ar darba algu likmēm, kas būs spēkā ar 01.01.2014.

(Atsauce:Minimālā mēneša darba alga valstī no 2014.gada 1.janvāra būs 225 lati (320 euro). To paredz otrdien, 27.augustā, valdībā apstiprinātās izmaiņas Ministru kabineta Noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi.

Vienlaikus atbilstoši jaunajai minimālajai mēneša darba algai un 2014.gada darba laika kalendāram precizēti minimālās stundas tarifa likmju apmēri, kas nepieciešami minimālās mēneša darba algas aprēķināšanai – pašreiz noteiktā minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā palielināsies no 1,203 Ls līdz 1,359 Ls (1,933 euro). Savukārt pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti īpašam riskam, minimālā stundas tarifa likme 2014.gadā paaugstināsies no 1,375 Ls līdz 1,554 Ls (2,209 euro), jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

Minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laika ietvaros (40 stundas nedēļā vai 8 stundas dienā) aprēķina, bruto minimālo mēneša darba algu dalot ar vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Savukārt vidējo darba stundu skaitu mēnesī aprēķina pēc īpašas formulas, 2014.gada darba laika kalendāra kopējo darba stundu skaitu gadā dalot ar 12 mēnešiem. Atbilstoši 2014.gada darba laika kalendāram nākamgad ir 1987 darba stundas, kas dalot ar 12 mēnešiem ir 165,58 stundas mēnesī.)
3.  Uzņēmuma pamatkapitāls arī būs jāpārreģistrē uz noteiktu minimālo EUR summu, tā pārreģistrēšanai gan ir dots ilgāks periods.

(Atsauce: 9.jūlijā Briselē Eiropas Savienības Finanšu ministru padome oficiāli apstiprināja Latvijas dalību eirozonā un eiro maiņas kurss ir nofiksēts 1 eiro = 0,702804 lati. Līdz ar to no 9.jūlija, dibinot SIA vai AS, to dibinātājiem ir tiesības pamatkapitālu izteikt eiro.Lai pamatkapitālu izteiktu eiro, ir jāievēro divi noteikumi:

  1. Daļas (akcijas) nominālvērtību izsaka veselos eiro un
  2. Pamatkapitāla apmērs nedrīkst būt mazāks par Komerclikumā noteikto.
 No š.g. 9.jūlija līdz 31.decembrim komersantu minimālo pamatkapitālu apmēri tiek noteikti šādi:
  • SIA – 2 846 eiro
  • mazkapitāla SIA – 1 eiro
  • AS – 35 572 eiro
 Jau esošie komersanti savu pamatkapitālu mainīt uz eiro varēs tikai no nākamā gada 1. janvāra.)

4.  Sadarbības līgumi nebūs obligāti  jāpārslēdz uz EUR, tie saskaņā ar likumdošanu, tiek automātiski pēc kursa pārrēķināti. Daļa uzņēmēju gan šos līgumus noteikti pārslēgs, jo kuram būs ērti atstāt ikmēneša nomas maksu vai maksu par pakalpojumu ar automātiski pārrēķinātiem euro centiem. Līdz ar to šis paliek katra uzņēmēja paša ziņā.

************************

09.09.2013

Cienījamie uzņēmēji,

Strādājot ar revidentu un VID, esmu pārliecinājusies, ka lielākā daļa uzņēmēju nav informēti par uzņēmējdarbības organizācijas dokumentiem, kuriem ir jābūt sagatavotiem dibinot uzņēmumu un tekoši pilnveidotiem uzņēmējdarbības laikā, kā arī darbībām, kas ir uzņēmēja kompetencē. Šajā sakarā gribu sniegt nelielu ieskatu šajā dokumentu – darbību sarakstā:

1.Dibinātāju lēmums par valdes locekļu atlīdzību un darba laiku;

2.Dibinātāju lēmums par jaunas struktūrvienības reģistrēšanu;

3.Iekšējie darba kārtības noteikumi – sastāda dibinot uzņēmumu;

4.Darba līgumi ar pilnu informāciju, ko prasa darba likumdošana (ieskaitot profesijas kodu);

5.Darba līgumu un nodokļu grāmatiņu reģistrācijas žurnāls;

6.Amata instrukcijas par katru uzņēmumā esošu amatu;

7.Darba drošības un ugunsdrošības atbildīgās personas iecelšana, saskaņā ar likumdošanas prasībām;

8.Darba drošības žurnāli un obligātās veselības kartes.

9.Datoros tikai licencētas datorprogrammas, licences glabājas juridiskajā adresē (jāvar uzrādīt).

10.Saimnieciskās darbības līgumi- telpu noma, automašīnu noma, u.c.

11.Realizācijas dokumentu noformēšana:

*pārdodot preces tiek noformēta pavadzīme, saskaņā ar likumdošanā norādītiem rekvizītiem,

parakstīta no abām pusēm, jo uzskatāma kā preču pieņemšanas – nodošanas dokuments

*sniedzot pakalpojumu tiek noformēts rēķins, saskaņā ar likumdošanā norādītiem rekvizītiem,

paraksta tikai pakalpojuma sniedzējs

– ja rēķins ir balstīts uz iepriekš noslēgta sadarbības līguma pamata ar konkrētiem atrunātiem izcenojumiem;

– ja rēķins tiek izstādīts par papildus pakaplojumu, kas nav konkrēti atrunāts līgumā, tiek sastādīts papildus akts vai vienošanās ar abu pušu parakstiem, vai rēķins tiek sagatavots ar abu pušu parakstiem.

12.Ienākošo dokumentu noformēšana

 dokumentiem jābūt noformētiem atbilstoši likumdošanas prasībām – ar visiem norādāmiem rekvizītiem, rēķina numuru, datumu, apmaksas informāciju, ja norādīta vieta piegādes transportam –  tad šai ailei ir jābūt obligāti aizpildītai, jābūt attiecīgi norādītam produktam, mērvienībai, 1 vienības cenai bez nodokļa, nodoklim, summai, apmaksas summai ar vārdiem, parakstiem atbilstoši dokumenta formai un izcelsmes dokumentam.

! šis saraksts tekoši tiks papildināts, pēc jaunas informācijas saņemšanas

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *